belligeratus
Latín[editar]
| belligerātus | |
| clásico (AFI) | [bɛl.lɪ.gɛˈra:.tʊs] |
| rima | e.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | belligerātus | belligerāta | belligerātum | belligerātī | belligerātae | belligerāta |
| Vocativo | belligerāte | belligerāta | belligerātum | belligerātī | belligerātae | belligerāta |
| Acusativo | belligerātum | belligerātam | belligerātum | belligerātōs | belligerātās | belligerāta |
| Genitivo | belligerātī | belligerātae | belligerātī | belligerātōrum | belligerātārum | belligerātōrum |
| Dativo | belligerātō | belligerātae | belligerātō | belligerātīs | belligerātīs | belligerātīs |
| Ablativo | belligerātō | belligerātā | belligerātō | belligerātīs | belligerātīs | belligerātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de belligeror.
- 2
- Participio perfecto pasivo de belligerō.