elatus
Latín[editar]
| ēlātus | |
| clásico (AFI) | [eːˈlaː.tʊs] |
| rima | e.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ēlātus | ēlāta | ēlātum | ēlātī | ēlātae | ēlāta |
| Vocativo | ēlāte | ēlāta | ēlātum | ēlātī | ēlātae | ēlāta |
| Acusativo | ēlātum | ēlātam | ēlātum | ēlātōs | ēlātās | ēlāta |
| Genitivo | ēlātī | ēlātae | ēlātī | ēlātōrum | ēlātārum | ēlātōrum |
| Dativo | ēlātō | ēlātae | ēlātō | ēlātīs | ēlātīs | ēlātīs |
| Ablativo | ēlātō | ēlātā | ēlātō | ēlātīs | ēlātīs | ēlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de efferō.