gubernatus
Latín[editar]
| gubernātus | |
| clásico (AFI) | [gʊ.bɛrˈnaː.tʊs] |
| rima | er.na.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | gubernātus | gubernāta | gubernātum | gubernātī | gubernātae | gubernāta |
| Vocativo | gubernāte | gubernāta | gubernātum | gubernātī | gubernātae | gubernāta |
| Acusativo | gubernātum | gubernātam | gubernātum | gubernātōs | gubernātās | gubernāta |
| Genitivo | gubernātī | gubernātae | gubernātī | gubernātōrum | gubernātārum | gubernātōrum |
| Dativo | gubernātō | gubernātae | gubernātō | gubernātīs | gubernātīs | gubernātīs |
| Ablativo | gubernātō | gubernātā | gubernātō | gubernātīs | gubernātīs | gubernātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de gubernō.