ignarior
Latín[editar]
| ignārior | |
| clásico (AFI) | [ɪŋˈnaː.rɪ.ɔr] |
| rima | a.ri.or |
Etimología[editar]
Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo[editar]
3.ª declinación (de dos terminaciones, comparativos: -ior, -ius)
| ||||
| Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|
| Masculino Femenino |
Neutro | Masculino Femenino |
Neutro | |
| Nominativo | ignārior | ignārius | ignāriōrēs | ignāriōra |
| Vocativo | ignārior | ignārius | ignāriōrēs | ignāriōra |
| Acusativo | ignāriōrem | ignārius | ignāriōrēs | ignāriōra |
| Genitivo | ignāriōris | ignāriōris | ignāriōrum | ignāriōrum |
| Dativo | ignāriōrī | ignāriōrī | ignāriōribus | ignāriōribus |
| Ablativo | ignāriōre | ignāriōre | ignāriōribus | ignāriōribus |
- 1
- Comparativo de ignārus.