miratus
Latín[editar]
| mīrātus | |
| clásico (AFI) | [miːˈra:.tʊs] |
| rima | i.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | mīrātus | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta |
| Vocativo | mīrāte | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta |
| Acusativo | mīrātum | mīrātam | mīrātum | mīrātōs | mīrātās | mīrāta |
| Genitivo | mīrātī | mīrātae | mīrātī | mīrātōrum | mīrātārum | mīrātōrum |
| Dativo | mīrātō | mīrātae | mīrātō | mīrātīs | mīrātīs | mīrātīs |
| Ablativo | mīrātō | mīrātā | mīrātō | mīrātīs | mīrātīs | mīrātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de mīror.