sacratus
Latín[editar]
| sacratus | |
| clásico (AFI) | sacrātus [s̠äˈkräːt̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | sacrātus [säˈkräːt̪us] |
| rima | aː.tus |
Etimología 1[editar]
Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo[editar]
- 1
- Consagrado, sagrado.
Sustantivo masculino[editar]
2.ª declinación (-us)
| ||
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | sacrātus | sacrātī |
| Vocativo | sacrāte | sacrātī |
| Acusativo | sacrātum | sacrātōs |
| Genitivo | sacrātī | sacrātōrum |
| Dativo | sacrātō | sacrātīs |
| Ablativo | sacrātō | sacrātīs |
- 2
- Iniciado.
Forma flexiva[editar]
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | sacrātus | sacrāta | sacrātum | sacrātī | sacrātae | sacrāta |
| Vocativo | sacrāte | sacrāta | sacrātum | sacrātī | sacrātae | sacrāta |
| Acusativo | sacrātum | sacrātam | sacrātum | sacrātōs | sacrātās | sacrāta |
| Genitivo | sacrātī | sacrātae | sacrātī | sacrātōrum | sacrātārum | sacrātōrum |
| Dativo | sacrātō | sacrātae | sacrātō | sacrātīs | sacrātīs | sacrātīs |
| Ablativo | sacrātō | sacrātā | sacrātō | sacrātīs | sacrātīs | sacrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de sacrō.