speratus
Latín[editar]
| spērātus | |
| clásico (AFI) | [speːˈraː.tʊs] |
| rima | e.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | spērātus | spērāta | spērātum | spērātī | spērātae | spērāta |
| Vocativo | spērāte | spērāta | spērātum | spērātī | spērātae | spērāta |
| Acusativo | spērātum | spērātam | spērātum | spērātōs | spērātās | spērāta |
| Genitivo | spērātī | spērātae | spērātī | spērātōrum | spērātārum | spērātōrum |
| Dativo | spērātō | spērātae | spērātō | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
| Ablativo | spērātō | spērātā | spērātō | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de spērō.