transitivus
Latín[editar]
| trānsitīvus | |
| clásico (AFI) | [t̪rä̃ːˈs̠ɪt̪iu̯ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | [t̪ränˈsiːt̪ivus] |
| rima | i.ti.u̯us |
Etimología[editar]
De transitus y el sufijo -ivus.
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | trānsitīvus | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva |
| Vocativo | trānsitīve | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva |
| Acusativo | trānsitīvum | trānsitīvam | trānsitīvum | trānsitīvōs | trānsitīvās | trānsitīva |
| Genitivo | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīvī | trānsitīvōrum | trānsitīvārum | trānsitīvōrum |
| Dativo | trānsitīvō | trānsitīvae | trānsitīvō | trānsitīvīs | trānsitīvīs | trānsitīvīs |
| Ablativo | trānsitīvō | trānsitīvā | trānsitīvō | trānsitīvīs | trānsitīvīs | trānsitīvīs |
- 1
- Que pasa; transitivo.
Información adicional[editar]
- Derivados: intransitive, intransitivus, transitans, transitio, transitor, transitorie, transitorius, transitus.