abalienatus
Latín[editar]
| abaliēnātus | |
| clásico (AFI) | [a.ba.lɪ.eːˈnaː.tʊs] |
| rima | e.na.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | abaliēnātus | abaliēnāta | abaliēnātum | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnāta |
| Vocativo | abaliēnāte | abaliēnāta | abaliēnātum | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnāta |
| Acusativo | abaliēnātum | abaliēnātam | abaliēnātum | abaliēnātōs | abaliēnātās | abaliēnāta |
| Genitivo | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnātī | abaliēnātōrum | abaliēnātārum | abaliēnātōrum |
| Dativo | abaliēnātō | abaliēnātae | abaliēnātō | abaliēnātīs | abaliēnātīs | abaliēnātīs |
| Ablativo | abaliēnātō | abaliēnātā | abaliēnātō | abaliēnātīs | abaliēnātīs | abaliēnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de abaliēnō.