abominatus
| abōminātus | |
| clásico (AFI) | [a.boː.mɪˈna:.tʊs] |
| rima | i.na.tus |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | abōminātus | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta |
| Vocativo | abōmināte | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta |
| Acusativo | abōminātum | abōminātam | abōminātum | abōminātōs | abōminātās | abōmināta |
| Genitivo | abōminātī | abōminātae | abōminātī | abōminātōrum | abōminātārum | abōminātōrum |
| Dativo | abōminātō | abōminātae | abōminātō | abōminātīs | abōminātīs | abōminātīs |
| Ablativo | abōminātō | abōminātā | abōminātō | abōminātīs | abōminātīs | abōminātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de abōminor.
- 2
- Participio perfecto pasivo de abōminō.