alieno

Español

alieno
Pronunciación (AFI):	Si puedes, ¡incorpórala!

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de alienar o de alienarse.

Latín

aliēnō
Clásico (AFI):	[a.lɪˈeː.noː]

Etimología

De aliēnus ("ajeno"), y este de alius ("otro", "distinto").

Verbo transitivo

presente activo aliēnō, presente infinitivo aliēnāre, perfecto activo aliēnāvī, supino aliēnātum.

1

Ceder a otro los derechos de propiedad, enajenar, vender.

2

Alejar, desunir.

3

Descontentar, enajenarse la voluntad, amistad o simpatía de uno.

4

Convertir a uno en enemigo, enemistar.

Locuciones

Locuciones con aliēnō

alicui mentem alienare - volver loco a uno, sacarle fuera de sí, hacerle delirar alienatus ab sensu - perdida toda sensación

Conjugación

Flexión de aliēnōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	aliēnō	aliēnās	aliēnat	aliēnāmus	aliēnātis	aliēnant
	imperfecto	aliēnābam	aliēnābās	aliēnābat	aliēnābāmus	aliēnābātis	aliēnābant
	futuro	aliēnābō	aliēnābis	aliēnābit	aliēnābimus	aliēnābitis	aliēnābunt
	perfecto	aliēnāvī	aliēnāvistī	aliēnāvit	aliēnāvimus	aliēnāvistis	aliēnāvērunt, aliēnāvēre
	pluscuamperfecto	aliēnāveram	aliēnāverās	aliēnāverat	aliēnāverāmus	aliēnāverātis	aliēnāverant
	futuro perfecto	aliēnāverō	aliēnāveris	aliēnāverit	aliēnāverimus	aliēnāveritis	aliēnāverint
pasivo	presente	aliēnor	aliēnāris, aliēnāre	aliēnātur	aliēnāmur	aliēnāminī	aliēnantur
	imperfecto	aliēnābar	aliēnābāris, aliēnābāre	aliēnābātur	aliēnābāmur	aliēnābāminī	aliēnābantur
	futuro	aliēnābor	aliēnāberis, aliēnābere	aliēnābitur	aliēnābimur	aliēnābiminī	aliēnābuntur
	perfecto	aliēnātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	aliēnātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	aliēnātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	aliēnem	aliēnēs	aliēnet	aliēnēmus	aliēnētis	aliēnent
	imperfecto	aliēnārem	aliēnārēs	aliēnāret	aliēnārēmus	aliēnārētis	aliēnārent
	perfecto	aliēnāverim	aliēnāverīs	aliēnāverit	aliēnāverīmus	aliēnāverītis	aliēnāverint
	pluscuamperfecto	aliēnāvissem	aliēnāvissēs	aliēnāvisset	aliēnāvissēmus	aliēnāvissētis	aliēnāvissent
pasivo	presente	aliēner	aliēnēris, aliēnēre	aliēnētur	aliēnēmur	aliēnēminī	aliēnentur
	imperfecto	aliēnārer	aliēnārēris, aliēnārēre	aliēnārētur	aliēnārēmur	aliēnārēminī	aliēnārentur
	perfecto	aliēnātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	aliēnātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	aliēnā	aliēnātō	aliēnātō	aliēnāre	aliēnātor	aliēnātor
	plural	aliēnāte	aliēnātōte	aliēnantō	aliēnāminī	—	aliēnantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		aliēnāre	aliēnāvisse	aliēnātūrus -a,-um esse	aliēnārī	aliēnātus -a,-um esse	aliēnātum īrī
participios		aliēnāns (aliēnantis)	—	aliēnātūrus -a,-um	—	aliēnātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		aliēnandum	aliēnandī	aliēnandō	aliēnandus -a,-um	aliēnātum	aliēnātū