ambitus
Latín[editar]
| ambītus | |
| clásico (AFI) | [amˈbiː.tʊs] |
| rima | am.bi.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ambītus | ambīta | ambītum | ambītī | ambītae | ambīta |
| Vocativo | ambīte | ambīta | ambītum | ambītī | ambītae | ambīta |
| Acusativo | ambītum | ambītam | ambītum | ambītōs | ambītās | ambīta |
| Genitivo | ambītī | ambītae | ambītī | ambītōrum | ambītārum | ambītōrum |
| Dativo | ambītō | ambītae | ambītō | ambītīs | ambītīs | ambītīs |
| Ablativo | ambītō | ambītā | ambītō | ambītīs | ambītīs | ambītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ambiō.