auscultatus
Latín[editar]
| auscultātus | |
| clásico (AFI) | [aʊs.kʊlˈtaː.tʊs] |
| rima | ul.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | auscultātus | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta |
| Vocativo | auscultāte | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta |
| Acusativo | auscultātum | auscultātam | auscultātum | auscultātōs | auscultātās | auscultāta |
| Genitivo | auscultātī | auscultātae | auscultātī | auscultātōrum | auscultātārum | auscultātōrum |
| Dativo | auscultātō | auscultātae | auscultātō | auscultātīs | auscultātīs | auscultātīs |
| Ablativo | auscultātō | auscultātā | auscultātō | auscultātīs | auscultātīs | auscultātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de auscultō.