avarus

Latín

avārus
clásico (AFI)	[a.waː.rʊs] ^ⓘ

Etimología

de aveō, -ēre ("desear con ansiedad") y el sufijo -ārus (único testimonio latino de este sufijo como derivativo primario, extensión del sufijo protoindoeuropeo *-ro-; compárese amārus, cārus, etc.).^[1]

Adjetivo

Comparación
Comparativo:	avārior
Superlativo:	avārissimus

*avārus, avāra, avārum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	avārus	avāra	avārum	avārī	avārae	avāra
Vocativo	avāre	avāra	avārum	avārī	avārae	avāra
Acusativo	avārum	avāram	avārum	avārōs	avārās	avāra
Genitivo	avārī	avārae	avārī	avārōrum	avārārum	avārōrum
Dativo	avārō	avārae	avārō	avārīs	avārīs	avārīs
Ablativo	avārō	avārā	avārō	avārīs	avārīs	avārīs

1

Ávido de ganancias o dinero, avariento, codicioso.^[2]

Sinónimo: avidus

2

Avaro, tacaño, mezquino.^[2]

Antónimo: mūnificus

3

En poesía, dicho de cosas: codicioso, hambriento (por).^[2]

Sustantivo masculino

*avārus, avārī*
	Singular	Plural
2.ª declinación (-us)
Nominativo	avārus	avārī
Vocativo	avāre	avārī
Acusativo	avārum	avārōs
Genitivo	avārī	avārōrum
Dativo	avārō	avārīs
Ablativo	avārō	avārīs

4: Persona avarienta.^[2]
5: Persona avara.^[2]

Referencias y notas

↑ Michiel de Vaan. Etymological Dictionary of Latin and the Other Italic Languages. Página 37. Editorial: Leiden. Brill, 2008. ISBN: 9789004167971.
1 2 3 4 5 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

[1] Michiel de Vaan. Etymological Dictionary of Latin and the Other Italic Languages. Página 37. Editorial: Leiden. Brill, 2008. ISBN: 9789004167971.

[ol-2] 1 2 3 4 5 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

[1]

[2]