centeni
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
| centēnī | |
| Clásico (AFI): | [kɛnˈteː.niː] |
| Numerales latinos | |||
| ← XCIX | C | CI → | |
|---|---|---|---|
| Cardinal: | centum | ||
| Ordinal: | centēsimus | ||
| Distributivo: | centēnī | ||
| Adverbial: | centiēs | ||
Etimología[editar]
De centum ("cien") y el sufijo -nus, -nī.[1]
Adjetivo plural[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | ||||
| Nominativo | centēnī | centēnae | centēna | |||
| Vocativo | centēnī | centēnae | centēna | |||
| Acusativo | centēnōs | centēnās | centēna | |||
| Genitivo | centēnōrum | centēnārum | centēnōrum | |||
| Dativo | centēnīs | centēnīs | centēnīs | |||
| Ablativo | centēnīs | centēnīs | centēnīs | |||
