commodatus
Latín[editar]
| commodātus | |
| clásico (AFI) | [kɔm.mɔˈdaː.tʊs] |
| rima | o.da.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | commodātus | commodāta | commodātum | commodātī | commodātae | commodāta |
| Vocativo | commodāte | commodāta | commodātum | commodātī | commodātae | commodāta |
| Acusativo | commodātum | commodātam | commodātum | commodātōs | commodātās | commodāta |
| Genitivo | commodātī | commodātae | commodātī | commodātōrum | commodātārum | commodātōrum |
| Dativo | commodātō | commodātae | commodātō | commodātīs | commodātīs | commodātīs |
| Ablativo | commodātō | commodātā | commodātō | commodātīs | commodātīs | commodātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de commodō.