concatenatum

Latín

concatēnātum
clásico (AFI)	[ˌkɔn.ka.teːˈnaː.tũː]
rima	e.na.tum

Forma verbal

1

Supino acusativo de concatēnō.

Forma de participio

2

Nominativo singular neutro de concatēnātus, participio perfecto pasivo de concatēnō.

3

Acusativo singular neutro de concatēnātus.

4

Vocativo singular neutro de concatēnātus.

5

Acusativo singular masculino de concatēnātus.