confirmatus
Latín[editar]
| cōnfirmātus | |
| clásico (AFI) | [kõː.fɪrˈmaː.tʊs] [kɔn.fɪrˈmaː.tʊs] |
| rima | ir.ma.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | cōnfirmātus | cōnfirmāta | cōnfirmātum | cōnfirmātī | cōnfirmātae | cōnfirmāta |
| Vocativo | cōnfirmāte | cōnfirmāta | cōnfirmātum | cōnfirmātī | cōnfirmātae | cōnfirmāta |
| Acusativo | cōnfirmātum | cōnfirmātam | cōnfirmātum | cōnfirmātōs | cōnfirmātās | cōnfirmāta |
| Genitivo | cōnfirmātī | cōnfirmātae | cōnfirmātī | cōnfirmātōrum | cōnfirmātārum | cōnfirmātōrum |
| Dativo | cōnfirmātō | cōnfirmātae | cōnfirmātō | cōnfirmātīs | cōnfirmātīs | cōnfirmātīs |
| Ablativo | cōnfirmātō | cōnfirmātā | cōnfirmātō | cōnfirmātīs | cōnfirmātīs | cōnfirmātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cōnfirmō.