cribratus
Latín[editar]
| crībrātus | |
| clásico (AFI) | [kriːbˈraː.tʊs] [kriːˈbraː.tʊs] |
| rima | i.bra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | crībrātus | crībrāta | crībrātum | crībrātī | crībrātae | crībrāta |
| Vocativo | crībrāte | crībrāta | crībrātum | crībrātī | crībrātae | crībrāta |
| Acusativo | crībrātum | crībrātam | crībrātum | crībrātōs | crībrātās | crībrāta |
| Genitivo | crībrātī | crībrātae | crībrātī | crībrātōrum | crībrātārum | crībrātōrum |
| Dativo | crībrātō | crībrātae | crībrātō | crībrātīs | crībrātīs | crībrātīs |
| Ablativo | crībrātō | crībrātā | crībrātō | crībrātīs | crībrātīs | crībrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de crībrō.