custoditus
Latín[editar]
| custōdītus | |
| clásico (AFI) | [kʊs.toːˈdiː.tʊs] |
| rima | o.di.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | custōdītus | custōdīta | custōdītum | custōdītī | custōdītae | custōdīta |
| Vocativo | custōdīte | custōdīta | custōdītum | custōdītī | custōdītae | custōdīta |
| Acusativo | custōdītum | custōdītam | custōdītum | custōdītōs | custōdītās | custōdīta |
| Genitivo | custōdītī | custōdītae | custōdītī | custōdītōrum | custōdītārum | custōdītōrum |
| Dativo | custōdītō | custōdītae | custōdītō | custōdītīs | custōdītīs | custōdītīs |
| Ablativo | custōdītō | custōdītā | custōdītō | custōdītīs | custōdītīs | custōdītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de custōdiō.