delendus
Latín[editar]
| dēlendus | |
| clásico (AFI) | [d̪ɛˈɫ̪ɛn̪d̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | [d̪eˈlɛn̪d̪us] |
| rima | en.dus |
Etimología[editar]
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | dēlendus | dēlenda | dēlendum | dēlendī | dēlendae | dēlenda |
| Vocativo | dēlende | dēlenda | dēlendum | dēlendī | dēlendae | dēlenda |
| Acusativo | dēlendum | dēlendam | dēlendum | dēlendōs | dēlendās | dēlenda |
| Genitivo | dēlendī | dēlendae | dēlendī | dēlendōrum | dēlendārum | dēlendōrum |
| Dativo | dēlendō | dēlendae | dēlendō | dēlendīs | dēlendīs | dēlendīs |
| Ablativo | dēlendō | dēlendā | dēlendō | dēlendīs | dēlendīs | dēlendīs |
- 1
- A punto de ser destruido.
- Ejemplo: Ceterum censeo Carthaginem esse delendam.