dibalo

Latín

dībālō
clásico (AFI)	[diːˈbaː.loː]

Etimología

Del prefijo dis- y bālō ('balar').

Verbo transitivo

1

Difamar a gritos (a balidos).

Conjugación

Conjugación de dībālō, dībālāre, dībālāvī, dībālātum  (primera conjugación, regular) [▲▼]

Formas no personales (verboides)
Infinitivo activo	dībālāre, dībālāvisse
Infinitivo pasivo	dībālārī
Participio activo	dībālāns, dībālātūrus
Participio pasivo	dībālandus, dībālātus
Gerundio	dībālandī, dībālandō, dībālandum
Supino	dībālātum, dībālātū
Formas personales
Modo indicativo
	ego	tū	is, ea, id	nōs	vōs	eī, eae, ea
Presente	ego dībālō	tū dībālās	is, ea, id dībālat	nōs dībālāmus	vōs dībālātis	eī, eae, ea dībālant
Pretérito imperfecto	ego dībālābam	tū dībālābās	is, ea, id dībālābat	nōs dībālābāmus	vōs dībālābātis	eī, eae, ea dībālābant
Futuro	ego dībālābō	tū dībālābis	is, ea, id dībālābit	nōs dībālābimus	vōs dībālābitis	eī, eae, ea dībālābunt
Pretérito perfecto	ego dībālāvī	tū dībālāvistī	is, ea, id dībālāvit	nōs dībālāvimus	vōs dībālāvistis	eī, eae, ea dībālāvērunt, dībālāvēre
Pretérito pluscuamperfecto	ego dībālāveram	tū dībālāverās	is, ea, id dībālāverat	nōs dībālāverāmus	vōs dībālāverātis	eī, eae, ea dībālāverant
Futuro perfecto	ego dībālāverō	tū dībālāveris	is, ea, id dībālāverit	nōs dībālāverimus	vōs dībālāveritis	eī, eae, ea dībālāverint
Presente pasivo	ego dībālor	tū dībālāris, dībālāre	is, ea, id dībālātur	nōs dībālāmur	vōs dībālāminī	eī, eae, ea dībālantur
Pretérito imperfecto pasivo	ego dībālābar	tū dībālābāris, dībālābāre	is, ea, id dībālābātur	nōs dībālābāmur	vōs dībālābāminī	eī, eae, ea dībālābantur
Futuro pasivo	ego dībālābor	tū dībālāberis, dībālābere	is, ea, id dībālābitur	nōs dībālābimur	vōs dībālābiminī	eī, eae, ea dībālābuntur
Modo subjuntivo
	ut ego	ut tū	ut is, ut ea, ut id	ut nōs	ut vōs	ut eī, ut eae, ut ea
Presente	ut ego dībālem	ut tū dībālēs	ut is, ut ea, ut id dībālet	ut nōs dībālēmus	ut vōs dībālētis	ut eī, ut eae, ut ea dībālent
Pretérito imperfecto	ut ego dībālārem	ut tū dībālārēs	ut is, ut ea, ut id dībālāret	ut nōs dībālārēmus	ut vōs dībālārētis	ut eī, ut eae, ut ea dībālārent
Pretérito perfecto	ut ego dībālāverim	ut tū dībālāverīs	ut is, ut ea, ut id dībālāverit	ut nōs dībālāverīmus	ut vōs dībālāverītis	ut eī, ut eae, ut ea dībālāverint
Pretérito pluscuamperfecto	ut ego dībālāvissem	ut tū dībālāvissēs	ut is, ut ea, ut id dībālāvisset	ut nōs dībālāvissēmus	ut vōs dībālāvissētis	ut eī, ut eae, ut ea dībālāvissent
Presente pasivo	ut ego dībāler	ut tū dībālēris, dībālēre	ut is, ut ea, ut id dībālētur	ut nōs dībālēmur	ut vōs dībālēminī	ut eī, ut eae, ut ea dībālentur
Pretérito imperfecto pasivo	ut ego dībālārer	ut tū dībālārēris, dībālārēre	ut is, ut ea, ut id dībālārētur	ut nōs dībālārēmur	ut vōs dībālārēminī	ut eī, ut eae, ut ea dībālārentur
Modo imperativo
	―	(tū)	(is, ea, id)	―	(vōs)	(eī, eae, ea)
Presente	― ―	(tū) dībālā	(is, ea, id) ―	― ―	(vōs) dībālāte	(eī, eae, ea) ―
Futuro	― ―	(tū) dībālātō	(is, ea, id) dībālātō	― ―	(vōs) dībālātōte	(eī, eae, ea) dībālantō
Presente pasivo	― ―	(tū) dībālāre	(is, ea, id) ―	― ―	(vōs) dībālāminī	(eī, eae, ea) ―
Futuro pasivo	― ―	(tū) dībālātor	(is, ea, id) dībālātor	― ―	(vōs) ―	(eī, eae, ea) dībālantor
Leyenda: † arcaico, x no normativo, ■ cambio ortográfico, ■ irregularidad