dispulvero

Latín

dispulverō
Clásico (AFI):	[dɪsˈpʊl.wɛ.ro:]

Etimología

Del prefijo dis- y pulverō ("pulverizar, espolvorear").

Verbo transitivo

presente activo dispulverō, presente infinitivo dispulverāre, perfecto activo dispulverāvī, supino dispulverātum.

1

Dicho de selvas, rocas, montañas: pulverizar, reducir a polvo.

• Uso: poco usado

Conjugación

Flexión de dispulverōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dispulverō	dispulverās	dispulverat	dispulverāmus	dispulverātis	dispulverant
	imperfecto	dispulverābam	dispulverābās	dispulverābat	dispulverābāmus	dispulverābātis	dispulverābant
	futuro	dispulverābō	dispulverābis	dispulverābit	dispulverābimus	dispulverābitis	dispulverābunt
	perfecto	dispulverāvī	dispulverāvistī	dispulverāvit	dispulverāvimus	dispulverāvistis	dispulverāvērunt, dispulverāvēre
	pluscuamperfecto	dispulverāveram	dispulverāverās	dispulverāverat	dispulverāverāmus	dispulverāverātis	dispulverāverant
	futuro perfecto	dispulverāverō	dispulverāveris	dispulverāverit	dispulverāverimus	dispulverāveritis	dispulverāverint
pasivo	presente	dispulveror	dispulverāris, dispulverāre	dispulverātur	dispulverāmur	dispulverāminī	dispulverantur
	imperfecto	dispulverābar	dispulverābāris, dispulverābāre	dispulverābātur	dispulverābāmur	dispulverābāminī	dispulverābantur
	futuro	dispulverābor	dispulverāberis, dispulverābere	dispulverābitur	dispulverābimur	dispulverābiminī	dispulverābuntur
	perfecto	dispulverātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	dispulverātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	dispulverātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dispulverem	dispulverēs	dispulveret	dispulverēmus	dispulverētis	dispulverent
	imperfecto	dispulverārem	dispulverārēs	dispulverāret	dispulverārēmus	dispulverārētis	dispulverārent
	perfecto	dispulverāverim	dispulverāverīs	dispulverāverit	dispulverāverīmus	dispulverāverītis	dispulverāverint
	pluscuamperfecto	dispulverāvissem	dispulverāvissēs	dispulverāvisset	dispulverāvissēmus	dispulverāvissētis	dispulverāvissent
pasivo	presente	dispulverer	dispulverēris, dispulverēre	dispulverētur	dispulverēmur	dispulverēminī	dispulverentur
	imperfecto	dispulverārer	dispulverārēris, dispulverārēre	dispulverārētur	dispulverārēmur	dispulverārēminī	dispulverārentur
	perfecto	dispulverātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	dispulverātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dispulverā	dispulverātō	dispulverātō	dispulverāre	dispulverātor	dispulverātor
	plural	dispulverāte	dispulverātōte	dispulverantō	dispulverāminī	—	dispulverantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dispulverāre	dispulverāvisse	dispulverātūrus -a,-um esse	dispulverārī	dispulverātus -a,-um esse	dispulverātum īrī
participios		dispulverāns (dispulverantis)	—	dispulverātūrus -a,-um	—	dispulverātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		dispulverandum	dispulverandī	dispulverandō	dispulverandus -a,-um	dispulverātum	dispulverātū