esus
Latín[editar]
esus | |
clásico (AFI) | [ˈɛs̠ʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | [ˈɛːs̬us] |
rima | e.sus |
Etimología 1[editar]
De edō ("comer") y el sufijo -sus.1
Sustantivo masculino[editar]
4.ª declinación (-us)
| ||
Singular | Plural | |
---|---|---|
Nominativo | ēsus | ēsūs |
Vocativo | ēsus | ēsūs |
Acusativo | ēsum | ēsūs |
Genitivo | ēsūs | ēsuum |
Dativo | ēsuī | ēsibus |
Ablativo | ēsū | ēsibus |
Forma flexiva[editar]
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | ēsus | ēsa | ēsum | ēsī | ēsae | ēsa |
Vocativo | ēse | ēsa | ēsum | ēsī | ēsae | ēsa |
Acusativo | ēsum | ēsam | ēsum | ēsōs | ēsās | ēsa |
Genitivo | ēsī | ēsae | ēsī | ēsōrum | ēsārum | ēsōrum |
Dativo | ēsō | ēsae | ēsō | ēsīs | ēsīs | ēsīs |
Ablativo | ēsō | ēsā | ēsō | ēsīs | ēsīs | ēsīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de edō1.1