evado

Español

evado
Pronunciación (AFI):	[eˈβa.ðo]

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de evadir o de evadirse.

Latín

ēvādō
Clásico (AFI):	[eːˈwaː.doː]

Etimología

Del prefijo ex- y vādō₁ ("ir").

Verbo intransitivo (y transitivo)

presente activo ēvādō, presente infinitivo ēvādere, perfecto activo ēvāsī, supino ēvāsum.

1

Ir de dentro afuera, salir.

b

Transitivo: salir de, irse de, dejar (un lugar, una condición, etc.).

• Ejemplo:

«vitam evadere»  — dejar la vida, morir

2

Ir de abajo arriba, subir, trepar.

b

Transitivo: escalar, subir(se) a.

3

Salir de una situación o condición negativa (encierro, enfermedad, peligro, etc.), escapar(se), fugarse, huir, evadir, librarse.

4

Alcanzar un punto o lugar, llegar, terminar, resultar.

b

Especialmente con final positivo: llegar a ser alguien, desarrollarse (física o intelectualmente), emerger (socialmente), etc.

Verbo transitivo

5

Pasar, dejar atrás, ir más allá.

Conjugación

Flexión de ēvādōtercera conjugación, perfecto con s

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēvādō	ēvādis	ēvādit	ēvādimus	ēvāditis	ēvādunt
	imperfecto	ēvādēbam	ēvādēbās	ēvādēbat	ēvādēbāmus	ēvādēbātis	ēvādēbant
	futuro	ēvādam	ēvādēs	ēvādet	ēvādēmus	ēvādētis	ēvādent
	perfecto	ēvāsī	ēvāsistī	ēvāsit	ēvāsimus	ēvāsistis	ēvāsērunt, ēvāsēre
	pluscuamperfecto	ēvāseram	ēvāserās	ēvāserat	ēvāserāmus	ēvāserātis	ēvāserant
	futuro perfecto	ēvāserō	ēvāseris	ēvāserit	ēvāserimus	ēvāseritis	ēvāserint
pasivo	presente	ēvādor	ēvāderis, ēvādere	ēvāditur	ēvādimur	ēvādiminī	ēvāduntur
	imperfecto	ēvādēbar	ēvādēbāris, ēvādēbāre	ēvādēbātur	ēvādēbāmur	ēvādēbāminī	ēvādēbantur
	futuro	ēvādar	ēvādēris, ēvādēre	ēvādētur	ēvādēmur	ēvādēminī	ēvādentur
	perfecto	ēvāsus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	ēvāsus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	ēvāsus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēvādam	ēvādās	ēvādat	ēvādāmus	ēvādātis	ēvādant
	imperfecto	ēvāderem	ēvāderēs	ēvāderet	ēvāderēmus	ēvāderētis	ēvāderent
	perfecto	ēvāserim	ēvāserīs	ēvāserit	ēvāserīmus	ēvāserītis	ēvāserint
	pluscuamperfecto	ēvāsissem	ēvāsissēs	ēvāsisset	ēvāsissēmus	ēvāsissētis	ēvāsissent
pasivo	presente	ēvādar	ēvādāris, ēvādāre	ēvādātur	ēvādāmur	ēvādāminī	ēvādantur
	imperfecto	ēvāderer	ēvāderēris, ēvāderēre	ēvāderētur	ēvāderēmur	ēvāderēminī	ēvāderentur
	perfecto	ēvāsus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	ēvāsus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	ēvāde	ēvāditō	ēvāditō	ēvādere	ēvāditor	ēvāditor
	plural	ēvādite	ēvāditōte	ēvāduntō	ēvādiminī	—	ēvāduntor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		ēvādere	ēvāsisse	ēvāsūrus -a,-um esse	ēvādī	ēvāsus -a,-um esse	ēvāsum īrī
participios		ēvādēns (ēvādentis)	—	ēvāsūrus -a,-um	—	ēvāsus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		ēvādendum	ēvādendī	ēvādendō	ēvādendus -a,-um	ēvāsum	ēvāsū