iratior
Latín[editar]
| īrātior | |
| clásico (AFI) | [iːˈraː.tɪ.ɔr] |
| rima | a.ti.or |
Etimología[editar]
Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo[editar]
3.ª declinación (de dos terminaciones, comparativos: -ior, -ius)
| ||||
| Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|
| Masculino Femenino |
Neutro | Masculino Femenino |
Neutro | |
| Nominativo | īrātior | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
| Vocativo | īrātior | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
| Acusativo | īrātiōrem | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
| Genitivo | īrātiōris | īrātiōris | īrātiōrum | īrātiōrum |
| Dativo | īrātiōrī | īrātiōrī | īrātiōribus | īrātiōribus |
| Ablativo | īrātiōre | īrātiōre | īrātiōribus | īrātiōribus |
- 1
- Comparativo de īrātus.