laudatus
| laudātus | |
| clásico (AFI) | [laʊˈdaː.tʊs] |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | laudātus | laudāta | laudātum | laudātī | laudātae | laudāta |
| Vocativo | laudāte | laudāta | laudātum | laudātī | laudātae | laudāta |
| Acusativo | laudātum | laudātam | laudātum | laudātōs | laudātās | laudāta |
| Genitivo | laudātī | laudātae | laudātī | laudātōrum | laudātārum | laudātōrum |
| Dativo | laudātō | laudātae | laudātō | laudātīs | laudātīs | laudātīs |
| Ablativo | laudātō | laudātā | laudātō | laudātīs | laudātīs | laudātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de laudō.