lenitus
Latín[editar]
| lēnītus | |
| clásico (AFI) | [leːˈniː.tʊs] |
| rima | e.ni.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | lēnītus | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta |
| Vocativo | lēnīte | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta |
| Acusativo | lēnītum | lēnītam | lēnītum | lēnītōs | lēnītās | lēnīta |
| Genitivo | lēnītī | lēnītae | lēnītī | lēnītōrum | lēnītārum | lēnītōrum |
| Dativo | lēnītō | lēnītae | lēnītō | lēnītīs | lēnītīs | lēnītīs |
| Ablativo | lēnītō | lēnītā | lēnītō | lēnītīs | lēnītīs | lēnītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de lēniō.