libero

 Entradas similares:  Libero

Español

libero

• Pronunciación:  Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de liberar o de liberarse.

Latín

Etimología 1

līberō ¹

• libero: [ ˈliː.bɛ.roː ] (latín clásico, AFI)

De līber ("libre").

Verbo transitivo

presente activo līberō, presente infinitivo līberāre, perfecto activo līberāvī, supino līberātum.

1

Liberar, libertar.

2

Librar, absolver, eximir (de impuestos), anular.

3

Cumplir.

Conjugación

Flexión de līberōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	līberō	līberās	līberat	līberāmus	līberātis	līberant
	imperfecto	līberābam	līberābās	līberābat	līberābāmus	līberābātis	līberābant
	futuro	līberābō	līberābis	līberābit	līberābimus	līberābitis	līberābunt
	perfecto	līberāvī	līberāvistī	līberāvit	līberāvimus	līberāvistis	līberāvērunt, līberāvēre
	pluscuamperfecto	līberāveram	līberāverās	līberāverat	līberāverāmus	līberāverātis	līberāverant
	futuro perfecto	līberāverō	līberāveris	līberāverit	līberāverimus	līberāveritis	līberāverint
pasivo	presente	līberor	līberāris, līberāre	līberātur	līberāmur	līberāminī	līberantur
	imperfecto	līberābar	līberābāris, līberābāre	līberābātur	līberābāmur	līberābāminī	līberābantur
	futuro	līberābor	līberāberis, līberābere	līberābitur	līberābimur	līberābiminī	līberābuntur
	perfecto	līberātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	līberātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	līberātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	līberem	līberēs	līberet	līberēmus	līberētis	līberent
	imperfecto	līberārem	līberārēs	līberāret	līberārēmus	līberārētis	līberārent
	perfecto	līberāverim	līberāverīs	līberāverit	līberāverīmus	līberāverītis	līberāverint
	pluscuamperfecto	līberāvissem	līberāvissēs	līberāvisset	līberāvissēmus	līberāvissētis	līberāvissent
pasivo	presente	līberer	līberēris, līberēre	līberētur	līberēmur	līberēminī	līberentur
	imperfecto	līberārer	līberārēris, līberārēre	līberārētur	līberārēmur	līberārēminī	līberārentur
	perfecto	līberātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	līberātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	līberā	līberātō	līberātō	līberāre	līberātor	līberātor
	plural	līberāte	līberātōte	līberantō	līberāminī	—	līberantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		līberāre	līberāvisse	līberātūrus -a,-um esse	līberārī	līberātus -a,-um esse	līberātum īrī
participios		līberāns (līberantis)	—	līberātūrus -a,-um	—	līberātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		līberandum	līberandī	līberandō	līberandus -a,-um	līberātum	līberātū

Etimología 2

līberō ²

• libero: [ ˈliː.bɛ.roː ] (latín clásico, AFI)

Forma adjetiva

1

Forma del dativo singular masculino de līber.

2

Forma del dativo singular neutro de līber.

3

Forma del ablativo singular masculino de līber.

4

Forma del ablativo singular neutro de līber.

Forma sustantiva

5

Forma del dativo singular de līber.

6

Forma del ablativo singular de līber.