mansuetissimus
Latín[editar]
| mānsuētissimus | |
| clásico (AFI) | [ˌman.sʊ.eːˈtɪs.sɪ.mʊs] [ˌmãː.sʊ.eːˈtɪs.sɪ.mʊs] |
| rima | is.si.mus |
Etimología[editar]
Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | mānsuētissimus | mānsuētissima | mānsuētissimum | mānsuētissimī | mānsuētissimae | mānsuētissima |
| Vocativo | mānsuētissime | mānsuētissima | mānsuētissimum | mānsuētissimī | mānsuētissimae | mānsuētissima |
| Acusativo | mānsuētissimum | mānsuētissimam | mānsuētissimum | mānsuētissimōs | mānsuētissimās | mānsuētissima |
| Genitivo | mānsuētissimī | mānsuētissimae | mānsuētissimī | mānsuētissimōrum | mānsuētissimārum | mānsuētissimōrum |
| Dativo | mānsuētissimō | mānsuētissimae | mānsuētissimō | mānsuētissimīs | mānsuētissimīs | mānsuētissimīs |
| Ablativo | mānsuētissimō | mānsuētissimā | mānsuētissimō | mānsuētissimīs | mānsuētissimīs | mānsuētissimīs |
- 1
- Superlativo de mānsuētus.
- 2
- Superlativo de mānsuēs.