notabilis

Latín

notābilis
Clásico (AFI):	[nɔˈtaː.bɪ.lɪs]

Etimología

De notō, -āre ("marcar") y el sufijo -bilis.

Adjetivo

notābilis, notābilis, notābile

3.ª declinación (de dos terminaciones: -is, -e)
	Singular		Plural
	Masculino Femenino	Neutro	Masculino Femenino	Neutro
Nominativo	notābilis	notābile	notābilēs	notābilia
Vocativo	notābilis	notābile	notābilēs	notābilia
Acusativo	notābilem	notābile	notābilēs notābilīs	notābilia
Genitivo	notābilis	notābilis	notābilium	notābilium
Dativo	notābilī	notābilī	notābilibus	notābilibus
Ablativo	notābilī	notābilī	notābilibus	notābilibus

1

Digno de ser señalado u observado: notable, llamativo, extraordinario.

b

Prominente, eminente.

• Uso: dícese de personas.

2

Que se puede observar fácilmente, conspicuo.

b

Visible, observable, perceptible.

3

Distinguible, identificable.