pensus

Latín

pensus
clásico (AFI)	/ˈpen.sus/
eclesiástico (AFI)	/ˈpen.sus/
silabación	pēn-sus
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	en.sus

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Que tiene peso.

2

Que vale.

3

Apreciado, valioso, de precio.

Declinación

Declinación de pēnsus, pēnsa, pēnsum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pēnsus	f. pēnsa	n. pēnsum
Genitivo	m. pēnsī	f. pēnsae	n. pēnsī
Dativo	m. pēnsō	f. pēnsae	n. pēnsō
Acusativo	m. pēnsum	f. pēnsam	n. pēnsum
Ablativo	m. pēnsō	f. pēnsā	n. pēnsō
Vocativo	m. pēnse	f. pēnsa	n. pēnsum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pēnsī	f. pēnsae	n. pēnsa
Genitivo	m. pēnsōrum	f. pēnsārum	n. pēnsōrum
Dativo	m. pēnsīs	f. pēnsīs	n. pēnsīs
Acusativo	m. pēnsōs	f. pēnsās	n. pēnsa
Ablativo	m. pēnsīs	f. pēnsīs	n. pēnsīs
Vocativo	m. pēnsī	f. pēnsae	n. pēnsa

Forma flexiva

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de pendō.