sanctus
Ir a la navegación
Ir a la búsqueda
Latín[editar]
sanctus | |
Clásico (AFI): | [ˈsaŋk.tʊs] |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | sanctus | sancta | sanctum | sanctī | sanctae | sancta |
Vocativo | sancte | sancta | sanctum | sanctī | sanctae | sancta |
Acusativo | sanctum | sanctam | sanctum | sanctōs | sanctās | sancta |
Genitivo | sanctī | sanctae | sanctī | sanctōrum | sanctārum | sanctōrum |
Dativo | sanctō | sanctae | sanctō | sanctīs | sanctīs | sanctīs |
Ablativo | sanctō | sanctā | sanctō | sanctīs | sanctīs | sanctīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de sanciō.