separatio
Latín[editar]
sēparātiō | |
clásico (AFI) | [seː.paˈraː.tɪ.oː] |
rima | a.ti.o |
Etimología[editar]
De sēparō, -āre ("separar") y el sufijo tiō, y aquel del prefijo sē- y parō, -āre ("proveer").1
Sustantivo femenino[editar]
3.ª declinación (m/f consonante)
| ||
Singular | Plural | |
---|---|---|
Nominativo | sēparātiō | sēparātiōnēs |
Vocativo | sēparātiō | sēparātiōnēs |
Acusativo | sēparātiōnem | sēparātiōnēs |
Genitivo | sēparātiōnis | sēparātiōnum |
Dativo | sēparātiōnī | sēparātiōnibus |
Ablativo | sēparātiōne | sēparātiōnibus |
- 1
- Separación, división.1