sitibundus

Latín

sitibundus
clásico (AFI)	/siˈti.bun.dus/
eclesiástico (AFI)	/siˈti.bun.dus/
silabación	si-ti-bun-dus
acentuación	esdrújula
longitud silábica	tetrasílaba
rima	i.bun.dus

Etimología

De sitiō ('tener sed') y el sufijo -bundus.

Adjetivo

1

Sediento, sitibundo.

Descendientes

Descendientes [▲▼]

• Español: sitibundo

Declinación

Declinación de sitībundus, sitībunda, sitībundum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. sitībundus	f. sitībunda	n. sitībundum
Genitivo	m. sitībundī	f. sitībundae	n. sitībundī
Dativo	m. sitībundō	f. sitībundae	n. sitībundō
Acusativo	m. sitībundum	f. sitībundam	n. sitībundum
Ablativo	m. sitībundō	f. sitībundā	n. sitībundō
Vocativo	m. sitībunde	f. sitībunda	n. sitībundum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. sitībundī	f. sitībundae	n. sitībunda
Genitivo	m. sitībundōrum	f. sitībundārum	n. sitībundōrum
Dativo	m. sitībundīs	f. sitībundīs	n. sitībundīs
Acusativo	m. sitībundōs	f. sitībundās	n. sitībunda
Ablativo	m. sitībundīs	f. sitībundīs	n. sitībundīs
Vocativo	m. sitībundī	f. sitībundae	n. sitībunda