spiratus
Latín[editar]
| spīrātus | |
| clásico (AFI) | [spiːˈraː.tʊs] |
| rima | i.ra.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | spīrātus | spīrāta | spīrātum | spīrātī | spīrātae | spīrāta |
| Vocativo | spīrāte | spīrāta | spīrātum | spīrātī | spīrātae | spīrāta |
| Acusativo | spīrātum | spīrātam | spīrātum | spīrātōs | spīrātās | spīrāta |
| Genitivo | spīrātī | spīrātae | spīrātī | spīrātōrum | spīrātārum | spīrātōrum |
| Dativo | spīrātō | spīrātae | spīrātō | spīrātīs | spīrātīs | spīrātīs |
| Ablativo | spīrātō | spīrātā | spīrātō | spīrātīs | spīrātīs | spīrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de spīrō.