stipo

Latín

stīpō
clásico (AFI)	[ˈstiː.poː]
rima	i.po

Etimología

Del protoitálico *steipo-, y este del protoindoeuropeo *steip-o- ("tieso", "erecto"). Compárese el lituano stìpti ('atiesar'), el inglés antiguo stīf ("impedir", "blocar") y el nórdico antiguo stífla ("impedir", "blocar").

Verbo transitivo

presente activo stīpō, presente infinitivo stīpāre, perfecto activo stīpāvī, supino stīpātum.

1

Amontonar, apiñar, apretar.

• Sinónimo: constīpō

2

Disponer apiñadamente alrededor de.

Conjugación

Flexión de stīpōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	stīpō	stīpās	stīpat	stīpāmus	stīpātis	stīpant
	imperfecto	stīpābam	stīpābās	stīpābat	stīpābāmus	stīpābātis	stīpābant
	futuro	stīpābō	stīpābis	stīpābit	stīpābimus	stīpābitis	stīpābunt
	perfecto	stīpāvī	stīpāvistī	stīpāvit	stīpāvimus	stīpāvistis	stīpāvērunt, stīpāvēre
	pluscuamperfecto	stīpāveram	stīpāverās	stīpāverat	stīpāverāmus	stīpāverātis	stīpāverant
	futuro perfecto	stīpāverō	stīpāveris	stīpāverit	stīpāverimus	stīpāveritis	stīpāverint
pasivo	presente	stīpor	stīpāris, stīpāre	stīpātur	stīpāmur	stīpāminī	stīpantur
	imperfecto	stīpābar	stīpābāris, stīpābāre	stīpābātur	stīpābāmur	stīpābāminī	stīpābantur
	futuro	stīpābor	stīpāberis, stīpābere	stīpābitur	stīpābimur	stīpābiminī	stīpābuntur
	perfecto	stīpātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	stīpātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	stīpātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	stīpem	stīpēs	stīpet	stīpēmus	stīpētis	stīpent
	imperfecto	stīpārem	stīpārēs	stīpāret	stīpārēmus	stīpārētis	stīpārent
	perfecto	stīpāverim	stīpāverīs	stīpāverit	stīpāverīmus	stīpāverītis	stīpāverint
	pluscuamperfecto	stīpāvissem	stīpāvissēs	stīpāvisset	stīpāvissēmus	stīpāvissētis	stīpāvissent
pasivo	presente	stīper	stīpēris, stīpēre	stīpētur	stīpēmur	stīpēminī	stīpentur
	imperfecto	stīpārer	stīpārēris, stīpārēre	stīpārētur	stīpārēmur	stīpārēminī	stīpārentur
	perfecto	stīpātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	stīpātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	stīpā	stīpātō	stīpātō	stīpāre	stīpātor	stīpātor
	plural	stīpāte	stīpātōte	stīpantō	stīpāminī	—	stīpantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		stīpāre	stīpāvisse	stīpātūrus -a,-um esse	stīpārī	stīpātus -a,-um esse	stīpātum īrī
participios		stīpāns (stīpantis)	—	stīpātūrus -a,-um	—	stīpātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		stīpandum	stīpandī	stīpandō	stīpandus -a,-um	stīpātum	stīpātū