superatus
| superātus | |
| clásico (AFI) | [sʊ.pɛˈraː.tʊs] |
Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | superātus | superāta | superātum | superātī | superātae | superāta |
| Vocativo | superāte | superāta | superātum | superātī | superātae | superāta |
| Acusativo | superātum | superātam | superātum | superātōs | superātās | superāta |
| Genitivo | superātī | superātae | superātī | superātōrum | superātārum | superātōrum |
| Dativo | superātō | superātae | superātō | superātīs | superātīs | superātīs |
| Ablativo | superātō | superātā | superātō | superātīs | superātīs | superātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de superō.