synedrus
Latín[editar]
synedrus | |
clásico (AFI) | [ˈs̠ʏnɛd̪rʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | [ˈsiːned̪rus] |
rima | y.ne.drus |
Etimología[editar]
Del griego antiguo σῠ́νεδρος (súnedros).
Sustantivo masculino[editar]
2.ª declinación (-us)
| ||
Singular | Plural | |
---|---|---|
Nominativo | synedrus | synedrī |
Vocativo | synedre | synedrī |
Acusativo | synedrum | synedrōs |
Genitivo | synedrī | synedrōrum |
Dativo | synedrō | synedrīs |
Ablativo | synedrō | synedrīs |