transitus

Latín

trānsitus
clásico (AFI)	[ˈtrãː.sɪ.tʊs] [ˈtran.sɪ.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de trānseō.

Declinación

Declinación de trānsitus, trānsita, trānsitum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. trānsitus	f. trānsita	n. trānsitum
Genitivo	m. trānsitī	f. trānsitae	n. trānsitī
Dativo	m. trānsitō	f. trānsitae	n. trānsitō
Acusativo	m. trānsitum	f. trānsitam	n. trānsitum
Ablativo	m. trānsitō	f. trānsitā	n. trānsitō
Vocativo	m. trānsite	f. trānsita	n. trānsitum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. trānsitī	f. trānsitae	n. trānsita
Genitivo	m. trānsitōrum	f. trānsitārum	n. trānsitōrum
Dativo	m. trānsitīs	f. trānsitīs	n. trānsitīs
Acusativo	m. trānsitōs	f. trānsitās	n. trānsita
Ablativo	m. trānsitīs	f. trānsitīs	n. trānsitīs
Vocativo	m. trānsitī	f. trānsitae	n. trānsita