unitus
Latín[editar]
| ūnītus | |
| clásico (AFI) | [uːˈniː.tʊs] |
| rima | u.ni.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ūnītus | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta |
| Vocativo | ūnīte | ūnīta | ūnītum | ūnītī | ūnītae | ūnīta |
| Acusativo | ūnītum | ūnītam | ūnītum | ūnītōs | ūnītās | ūnīta |
| Genitivo | ūnītī | ūnītae | ūnītī | ūnītōrum | ūnītārum | ūnītōrum |
| Dativo | ūnītō | ūnītae | ūnītō | ūnītīs | ūnītīs | ūnītīs |
| Ablativo | ūnītō | ūnītā | ūnītō | ūnītīs | ūnītīs | ūnītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ūniō.