venatus
Latín[editar]
| vēnātus | |
| clásico (AFI) | [weːˈnaː.tʊs] |
| rima | u̯e.na.tus |
Etimología[editar]
De vēnor, -ārī ("cazar") y el sufijo -tus3.1
Sustantivo masculino[editar]
4.ª declinación (-us)
| ||
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | vēnātus | vēnātūs |
| Vocativo | vēnātus | vēnātūs |
| Acusativo | vēnātum | vēnātūs |
| Genitivo | vēnātūs | vēnātuum |
| Dativo | vēnātuī | vēnātibus |
| Ablativo | vēnātū | vēnātibus |
Información adicional[editar]
Forma flexiva[editar]
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | vēnātus | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta |
| Vocativo | vēnāte | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta |
| Acusativo | vēnātum | vēnātam | vēnātum | vēnātōs | vēnātās | vēnāta |
| Genitivo | vēnātī | vēnātae | vēnātī | vēnātōrum | vēnātārum | vēnātōrum |
| Dativo | vēnātō | vēnātae | vēnātō | vēnātīs | vēnātīs | vēnātīs |
| Ablativo | vēnātō | vēnātā | vēnātō | vēnātīs | vēnātīs | vēnātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de vēnor ("cazar").