vigesimus
Latín[editar]
| vīgēsimus | |
| clāsico (AFI) | [wiːˈgeː.sɪ.mʊs] |
| rima | e.si.mus |
Adjetivo ordinal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | vīgēsimus | vīgēsima | vīgēsimum | vīgēsimī | vīgēsimae | vīgēsima |
| Vocativo | vīgēsime | vīgēsima | vīgēsimum | vīgēsimī | vīgēsimae | vīgēsima |
| Acusativo | vīgēsimum | vīgēsimam | vīgēsimum | vīgēsimōs | vīgēsimās | vīgēsima |
| Genitivo | vīgēsimī | vīgēsimae | vīgēsimī | vīgēsimōrum | vīgēsimārum | vīgēsimōrum |
| Dativo | vīgēsimō | vīgēsimae | vīgēsimō | vīgēsimīs | vīgēsimīs | vīgēsimīs |
| Ablativo | vīgēsimō | vīgēsimā | vīgēsimō | vīgēsimīs | vīgēsimīs | vīgēsimīs |