addubitatus
Latín[editar]
addubitātus | |
clásico (AFI) | [ad.dʊ.bɪˈtaː.tʊs] |
rima | i.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | addubitātus | addubitāta | addubitātum | addubitātī | addubitātae | addubitāta |
Vocativo | addubitāte | addubitāta | addubitātum | addubitātī | addubitātae | addubitāta |
Acusativo | addubitātum | addubitātam | addubitātum | addubitātōs | addubitātās | addubitāta |
Genitivo | addubitātī | addubitātae | addubitātī | addubitātōrum | addubitātārum | addubitātōrum |
Dativo | addubitātō | addubitātae | addubitātō | addubitātīs | addubitātīs | addubitātīs |
Ablativo | addubitātō | addubitātā | addubitātō | addubitātīs | addubitātīs | addubitātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de addubitō.