circumlatus
Latín[editar]
circumlātus | |
clásico (AFI) | [kɪr.kʊmˈlaː.tʊs] |
rima | um.la.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | circumlātus | circumlāta | circumlātum | circumlātī | circumlātae | circumlāta |
Vocativo | circumlāte | circumlāta | circumlātum | circumlātī | circumlātae | circumlāta |
Acusativo | circumlātum | circumlātam | circumlātum | circumlātōs | circumlātās | circumlāta |
Genitivo | circumlātī | circumlātae | circumlātī | circumlātōrum | circumlātārum | circumlātōrum |
Dativo | circumlātō | circumlātae | circumlātō | circumlātīs | circumlātīs | circumlātīs |
Ablativo | circumlātō | circumlātā | circumlātō | circumlātīs | circumlātīs | circumlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de circumferō.