clamatus
Latín[editar]
clāmātus | |
clásico (AFI) | [klaːˈmaː.tʊs] |
rima | a.ma.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | clāmātus | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta |
Vocativo | clāmāte | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta |
Acusativo | clāmātum | clāmātam | clāmātum | clāmātōs | clāmātās | clāmāta |
Genitivo | clāmātī | clāmātae | clāmātī | clāmātōrum | clāmātārum | clāmātōrum |
Dativo | clāmātō | clāmātae | clāmātō | clāmātīs | clāmātīs | clāmātīs |
Ablativo | clāmātō | clāmātā | clāmātō | clāmātīs | clāmātīs | clāmātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de clāmō.