consultatus
Latín[editar]
| cōnsultātus | |
| clásico (AFI) | [kɔn.sʊlˈtaː.tʊs] [kõː.sʊlˈtaː.tʊs] |
| rima | ul.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | cōnsultātus | cōnsultāta | cōnsultātum | cōnsultātī | cōnsultātae | cōnsultāta |
| Vocativo | cōnsultāte | cōnsultāta | cōnsultātum | cōnsultātī | cōnsultātae | cōnsultāta |
| Acusativo | cōnsultātum | cōnsultātam | cōnsultātum | cōnsultātōs | cōnsultātās | cōnsultāta |
| Genitivo | cōnsultātī | cōnsultātae | cōnsultātī | cōnsultātōrum | cōnsultātārum | cōnsultātōrum |
| Dativo | cōnsultātō | cōnsultātae | cōnsultātō | cōnsultātīs | cōnsultātīs | cōnsultātīs |
| Ablativo | cōnsultātō | cōnsultātā | cōnsultātō | cōnsultātīs | cōnsultātīs | cōnsultātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cōnsultō.