dubitatus
Latín[editar]
dubitātus | |
clásico (AFI) | [dʊ.bɪˈtaː.tʊs] |
rima | i.ta.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | dubitātus | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta |
Vocativo | dubitāte | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta |
Acusativo | dubitātum | dubitātam | dubitātum | dubitātōs | dubitātās | dubitāta |
Genitivo | dubitātī | dubitātae | dubitātī | dubitātōrum | dubitātārum | dubitātōrum |
Dativo | dubitātō | dubitātae | dubitātō | dubitātīs | dubitātīs | dubitātīs |
Ablativo | dubitātō | dubitātā | dubitātō | dubitātīs | dubitātīs | dubitātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dubitō.