impeditus
Latín[editar]
| impedītus | |
| clásico (AFI) | [ɪm.pɛˈdiː.tʊs] |
| variantes | inpedītus |
| rima | e.di.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | impedītus | impedīta | impedītum | impedītī | impedītae | impedīta |
| Vocativo | impedīte | impedīta | impedītum | impedītī | impedītae | impedīta |
| Acusativo | impedītum | impedītam | impedītum | impedītōs | impedītās | impedīta |
| Genitivo | impedītī | impedītae | impedītī | impedītōrum | impedītārum | impedītōrum |
| Dativo | impedītō | impedītae | impedītō | impedītīs | impedītīs | impedītīs |
| Ablativo | impedītō | impedītā | impedītō | impedītīs | impedītīs | impedītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de impediō.