ornatus
Latín[editar]
| ōrnātus | |
| clásico (AFI) | [oːrˈnaː.tʊs] |
| rima | or.na.tus |
Forma verbal[editar]
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ōrnātus | ōrnāta | ōrnātum | ōrnātī | ōrnātae | ōrnāta |
| Vocativo | ōrnāte | ōrnāta | ōrnātum | ōrnātī | ōrnātae | ōrnāta |
| Acusativo | ōrnātum | ōrnātam | ōrnātum | ōrnātōs | ōrnātās | ōrnāta |
| Genitivo | ōrnātī | ōrnātae | ōrnātī | ōrnātōrum | ōrnātārum | ōrnātōrum |
| Dativo | ōrnātō | ōrnātae | ōrnātō | ōrnātīs | ōrnātīs | ōrnātīs |
| Ablativo | ōrnātō | ōrnātā | ōrnātō | ōrnātīs | ōrnātīs | ōrnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de ōrnō.